RIČARDS

ESTERE🎗️

  

Esterei ir 14 gadi. Nepilna gada vecumā viņai tika uzstādīta diagnoze Neiroblastoma IV stadijā (nervu šūnu audzējs vēdera dobumā) ar metastāzēm kaulos. Divus gadus Estere ārstējās slimnīcās gan Latvijā gan Vācijā, kur veica šūnu transplantāciju un izmēģināja eksperimentālas terapijas, līdz tika panākts stabils stāvoklis. Estere smago ārstēšanās periodu neatceras, jo bija pārāk maziņa, bet joprojām bezgalīgās ārstu vizītes, regulāras analīžu nodošanas un pārbaudes viņai šķiet norma, jo “tā vienmēr ir bijis”. Ārstēšana (ķīmijterapija, staru terapija, operācijas, transplantācija, medikamentozā koma, apm. 140 dažāda veida narkozes u.c.) ir atstājusi sekas, ar kurām Esterei jātiek galā vēl šodien. Viņa ir drosmīga un stipra, tādēļ varonīgi pārvar sāpes un nepatīkamās procedūras. Ķīmijterapijas rezultātā Esterei tika bojāti dzirdes nervi un 6 gadu vecumā viņai uzstādīja diagnozi – abpusēja sensoneirāla smagas (IV) pakāpes vājdzirdība.

Nekas nespēj apturēt Esteri nodarboties ar savu sirdslietu - dejošanu (ir izcīnītas godalgotas vietas sporta deju sacensībās🏆). Savulaik Estere apmeklēja mūzikas skolu, kur mācījās spēlēt čellu. Vēl viņa ir izmēģinājusi spēkus kamaniņu sportā, mājās regulāri vingro, brauc ar velosipēdu un vēlas izmēģināt visu, kas saucas “jo trakāk, jo labāk”. Vasarās Estere labprāt apgūst golfa spēli pašvaldības nodrošinātajās golfa nodarbībās, bet patreiz Estere savā skolā apmeklē peldēšanas un tenisa pulciņus.
Lai arī Esterei ir daudz papildus diagnozes par kurām ikdienā jāpiedomā, ar ģimenes un daudz jauku cilvēku atbalstu viņa pārvar grūtības un māca mūs, cik ļoti ir jāmīl dzīve!

K R I S T O F E R S 🎗️

  

Kristoferam pirms 4 gadiem atklāja leikēmiju, jeb kā mediķi saka akūta limfoblastu leikoze pre-B šūnu (C91).
Tika uzsākta tūlītēja ārstēšana ar ķīmijterapiju. Viss ritēja labi, līdz vienā pēcpusdienā bērns pēkšņi nokrita bezsamaņā. Tad sākās prātam neaptveramais… Kristofera asinsvadi neizturēja slodzi un iestājās insults. Koma 10 dienas, pilnīga paralīze, mākslīgā elpināšana un barošana caur zondi, tika injicēti opiāti, lai būtu nekustīgs dēļ hematimas. Sekoja nākamais trieciens – kad Kristofers sāka atmosties no komas, ārsti ģimenei paziņoja, ka zēns ir neredzīgs.
Ko, lai saka, 2 mēnešu laikā viens trieciens pēc otra, izmisums ģimenē.

Pēc 2 nedēļu pavadīšanas reanimācijā, Kristoferu izrakstīja. Ko tālāk darīt, neviens nevarēja pateikt. Ķīmiju turpināt nevarēja, jo zēna organisms bija uz izdzīvošanas robežas. Tika pieņemts lēmums sūtīt viņu uz Bērnu Gaiļezera slimnīcu iziet rehabilitācijas kursu. Tur ārsti ieteica meklēt invalīdu ratiņus un citus palīglīdzekļus aprūpei, jo zēns joprojām bija pilnīgi paralizēts. Tika uzsākta rehabilitācija, kur viņam mācīja velties, rāpot un runāt, jo arī to pēc insulta puisis vairs neprata.
Uzlabojumi bija minimāli, tādēļ Kristofera vecāki izlēma puisi vakaros vest uz jāšanas nodarbībām. Ārsti, maigi sakot, nebija apmierināti ar vecāku “iniciatīvu”, taču brīnums notika, bērns sāka staigāt un runāt. Bija laiks atgriezties hematoonkoloģiskajā nodaļā, lai turpinātu pārtraukto ķīmijterapiju. Sākās ārstēšanās nu jau 3 dažādu ārstu uzraudzībā - onkologu, neirologu un redzes ārstu intensīva novērošana, jo redzes uzlabojumi bija tik lieli, ka nu Kristofers sāka atšķirt gaismu no tumsas.

Ir pagājuši 4 intensīvi gadi ar uzturošās ķīmijas kursu un nebeidzamu rehabilitāciju redzes stimulācijai. Tagad Kristoferam redze ir tā uzlabojusies, ka nu viņš skaitās kā vājredzīgais.
Puisis patstāvīgi iemācījies braukt ar velosipēdu, apmeklē jāšanas un peldēšanas nodarbības, tiek apmeklēts psihologs (smilšu terapija) un ārstnieciskās vingrošanas nodarbības, kā arī tiek lietotas zāles neiroloģiskos nolūkos, jo insulta laikā smagi tika bojāts redzes centrs un redzes nervs.

DINĀRA🎗️

  

Meitenei bija vien pusotrs gadiņš, kad viņa nokļuva bērnu slimnīcā. Diagnoze bija šokējoša - neiroblastoma (nervu šūnu audzējs) ar metastāzēm. 11 mēnešus ilgs ķīmijterapijas kurss, starošana...

Dināra bija un ir spēcīga, šajā cīņā viņa uzvarēja. Meitene atgriezās mājās pie saviem mīļajiem, ar laiku sāka apmeklēt bērnudārzu. Diez ko bieži gan tas neizdevās, jo ķīmijas radītās sekas lika par sevi manīt – pasliktinājās dzirde, plaušās krājās šķidrums, kā arī vienā no pārbaudēm atklājās artrīts. Šo seku regulāra novēršana neļāva Dinārai apmeklēt skolu. Pusgads 5. klasē – tas ir ilgākais laiks, kādu viņa ir pavadījusi skolas solā bez pārtraukuma. Dināra cītīgi ir mācījusies arī mājās un slimnīcā, kā rezultātā 5. un 6. klašu mācību priekšmetu vērtējumi ļāva viņai saņemt sudraba liecības.

Šie dzīves uzliktie pārbaudījumi nemazināja Dināras vēlmi apgūt ko jaunu. Viņa ļoti priecājas par dziedāšanas nodarbībām pie vokālā pedagoga un sporta deju treniņiem. Zīmēšana joprojām ir Dināras sirdslieta. Viņai ir talants, tādēļ iestāšanās mākslas skolā šķita loģisks solis, taču...
12 gadu vecumā Dinārai bija jāuzsāk ķīmijterapijas kurss BKUS onkoloģijas nodaļā. Atkal. Cits diagnozes nosaukums, lielāki pārdzīvojumi, jo šoreiz meitene pati visu saprata. Bija ārkārtīgi grūti. Taču tagad, pēc 10 mēnešu ilgas ārstēšanās, Dināra ir mājās! 🙌

Nezaudēt dzīvesprieku... to varētu mācīties no šīs smaidīgās meitenes ar skaistajām brūnajām acīm. Novērtēt, kas dots un dzīvot. Sapņi jau nekur nepazūd, Dināras sapnis joprojām ir saistīts ar zīmēšanu.

Adrians🎗️

  

Adrianam bija 7 gadi, kad puisis nonāca slimnīcā. Diagnoze ģimenei bija šokējoša - Hodžkina limfoma. Sekoja 6 mēnešu smags un pārbaudījumu pilns ārstēšanas periods – ķīmijterapijas, starošanas.
Šobrīd ir remisijas periods… Pārbaudes ik pēc 3 mēnešiem. 

Evija🎗️

  

Evija ir īsta supervarone, jo onkoloģisko slimību ārstēšanu ir izturējusi divas reizes!

Pirms 3 gadiem Evijai atklāja kreisā augšdelma Juinga sarkomu (kaula audzējs), kam sekoja smags 13 mēnešu ārstēšanas periods. Meitenei nācās izturēt daudzas un dažādas manipulācijas, tai skaitā 14 ķīmijterapijas kursus, sava kaula transplantāciju (no kājas rokā) un operāciju, kas sekoja pēc ieliktā kaula pārlūšanas.

Lai arī likās, ka smagākais ir aiz muguras, pēc 8 mēnešiem atklājās, ka tajā pašā vietā mīkstajos audos audzējs no jauna ir attīstījies, neskarot kaulu. Diagnoze: Juinga sarkomas recidīvs mīkstajos audos. Šoreiz ārstēšana (kas atkal ilga 13 mēnešus) bija vēl smagāka. 6 ķīmijterapijas kursi, 27 starošanas reizes, recidīva operācija ar audu un ādas transplantāciju, un savu cilmes šūnu savākšana un transplantācija, kā arī pēc cilmes šūnu transplantācijas vairāku komplikāciju ārstēšana, kas bija viens no smagākajiem posmiem visu šo 3 gadu laikā.

Šobrīd ārstēšanās stacionārā ir pabeigta un Evija turpina atkopties un atjaunoties.
  Pirms saslimšanas ar onkoloģiskajiem briesmoņiem, meitene apmeklēja mūzikas skolu un mācījās spēlēt flautu, diemžēl rokas kustību ierobežojumi pēc kaula pārlūšanas to liedz, taču tas nelika Evijai atteikties no mākslas. Meitene pievērsās zīmēšanai un tagad tā ir neatņemama viņas ikdienas sastāvdaļa. Zīmējumus pamanīja arī bērnu slimnīcā un piedāvāja izveidot savu pirmo zīmējumu personālizstādi Bērnu slimnīcas Saulaino dienu bibliotēkā.

Evijai ir ļoti liela vēlme turpināt spēlēt flautu un iemācīties spēlēt ģitāru, bet savu nākotni meitene vēlētos saistīt ar zīmēšanu un kļūt par animatori.

Alise🎗️

  

Kad Alisei bija 1 gads, atklājās šausmīga diagnoze-augsti ļaundabīgs audzējs neiroblastoma. Audzējs bija iekļuvis mugurkaulā un spieda uz centrālo nervu. Tika veikta neiroķirurģiska operācija. Mugurkaula skriemeļus atbrīvoja no audzēja. Iesākto ķīmijas terapiju mūsu meitene diemžēl neizturēja. Ar smagu visu orgānu intoksikāciju Alise nokļuva reanimācijā.

Šausmīga diagnoze: sepsiss, rota vīruss un utt. Speciālais aparāts filtrēja viņas asinis, jo nieres nevarēja funkcionēt. Intoksikācijas dēļ, gandrīz katru dienu pārlēja asinis, jo aknas arī nevarēja normāli funkcionēt. 5 nedēļas Alise pavadīja mākslīgajā komā. Tika veiktas arī reanimācijas manipulācijas, sirds apstāšanās laikā. Tagad Alise svin jau divas dzimšanas dienas gadā. 

Pateicoties ārstiem, vecāku un tuvinieku ticībai, un protams arī mīlestībai, Alise izturēja vēl 8 garus ķīmijterapijas kursus un uzvarēja cīņu par savu dzīvi! Šobrīd jau ir pagājuši 2,5 gadi ārpus slimnīcas. Uzreiz pēc slimnīcas posma vajadzēja sākt visu no jauna, jo 2,5 gadu vecumā Alise nevarēja pat rāpot un normāli sēdēt bez atbalsta. Tagad Alise runā kā 2 gadus vecs bērns. Staigā tikai ar palīdzību un ļoti veikli rāpo. Drīz Alise svinēs 5 gadu jubileju. Diemžēl viņa joprojām nestaigā. Alisei ir garīga atpalicība, smadzeņu išēmija (līdzsvara traucējums), polineiropatija. 

Alise ir brīnums. Smaidīga, komunikabla un čakla meitene. Viņa ļoti cenšas rehabilitācijas nodarbībās, kā arī nodarbībās mājās ar mammu.